Žurnāls "Būvinženieris", 2014. gada decembris
Gada pēdējais numurs. Par ko tas stāsta?Pirmo reizi Latvijas vēsturē 2015. gada 26. martā Rīgas Tehniskajā universitātē notiks "Būvniecības diena". Tas nozīmē, ka, būvindustrijas nevalstisko organizāciju organizētās skates "Gada labākā būve Latvijā 2014" fināls un konference "Droša un kvalitatīva būvniecība" notiks vienā dienā, īpaši akcentējot profesionālu – drošu un kvalitatīvu būvniecību.
Restaurēt un saglabāt vēsturiskās ēkas laikam spējīgi vien azartiski un risku mīloši cilvēki, jo nekad nav zināms, ko atklāsi, uzzināsi, sapratīsi, kas būs jāmaina vai jāatrisina darba procesā. Pārsteigums par atklājumiem seko pārsteigumam un tad ir būtiski cik stipra un vienādi mērķtiecīga komanda ir kopā, lai atmestu savas ambīcijas un strādātu cieņā pret vēsturi. Katrs atklājums ir sava stāsta vērts. Šoreiz tikai neliela daļa no ieskata lielās Rīgas pils restaurācijā, kuru projektēja pilnsabiedrība "Pils Projekts" (izpētes un projektēšanas birojs SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" un "Būve un forma"), rekonstruē "Skonto Būve" un "Re&Re" veidotā pilnsabiedrība "SBRE", bet projekta vadību un būvuzraudzību veic SIA "Būvalts".
Jauna ugunsdzēsības depo izbūve lidostas "Rīga" teritorijā bija liels izaicinājums visiem iesaistītajiem, arī būvkompānijai "Merks". Tie ir milzu ierobežojumi, ar ko jārēķinās. Tāpēc darbi mums bija jāplāno un jāvada ļoti precīzi. Blakus būvlaukumam atrodas svarīgākais lidostas pievedceļš Foxtrot, pa kuru pastāvīgi pārvietojas lidmašīnas uz savām stāvvietām vai izbrauc uz skrejceļa, lai paceltos. Kā tapa ugunsdzēsības depo lidostas "Rīga" teritorijā žurnālam stāsta Valdis Silnieks no SIA "Merks".
Vēl viens SIA "Merks" vadībā būvēts objekts: ar valsts finansējuma palīdzību tika rekonstruēta Siguldas bobsleja un kamaniņu trase. Apjomīgā rekonstrukcijas projekta realizācijas gaitā Latvijas Olimpiskā komiteja pasūtīja izmaiņas jau apstiprinātajā rekonstrukcijas projektā, lai saglabātu lielā starta vidējo starta reni, ko sākotnējā projektā bija plānots demontēt. Patlaban notiek lielā starta pārprojektēšanas darbi, bet rekonstrukcijas darbu pirmā kārta ir noslēgusies, un sportisti uzsākuši jauno treniņu sezonu. Šīs unikālās būves rekonstrukcijas otro kārtu plānots uzsākt pavasarī.
Esošo kanalizācijas spiedvadu posma rekonstrukcija Spilves pļavās ir tikai viens posms no pasūtītāja VAS "Latvijas Dzelzceļš" apjomīgā projekta "Stacijas Bolderāja 2 savienojošais dzelzceļš ar Krievu salas termināļiem". Tas ir Latvijā lielākais dzelzceļa jaunbūves projekts kopš vairākām desmitgadēm. Projekta kopējās izmaksas ir 29 880 238 eiro. Projektu realizē ģenerāluzņēmējs pilnsabiedrība "BMGS-S", kuras sastāvā ir AS "BMGS" un SIA "Skonto Būve". Galvenais projektētājs ir AS "Ceļuprojekts", bet kanalizācijas spiedvada pārbūves tehnisko projektu izstrādāja SIA "Aqua Brambis". Kanalizācijas spiedvada izbūvi veic apakšuzņēmējs SIA "Norma-S".
Pēc baltvācu arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, īpaši muzeja vajadzībām 1905. gadā būvētā unikālā celtne jau ļoti ilgi gaidīja līdz tai tiks pieņemts labvēlīgs lēmums. Muzeja ēkas visaptveroša atjaunošana tās 105 gadus garajā mūžā vēl nebija notikusi. Tagad ēkas restaurācija- atjaunošana un daļēja pārbūve paredz maksimāli atjaunot funkcionējošos ēkas elementus, saglabāt sākotnējos dekoratīvos elementu un radīt jaunas izstāžu zāles. Tās ieplānotas arī ēkas bēniņos un telpā virs centrālās kāpņu telpas kupola. Šoreiz "Būvinženieris" interesējās par kupola restaurāciju. Par to stāsta pasūtītāja Rīgas domes Īpašuma departamenta, būvkonstruktoru "Inženieru birojs "Būve un Forma" un ģenerāluzņēmēja SIA Re&Re" pārstāvji.
Latvijas Arhitektu savienība, piesakot SIA "JS & Partneri", valdes priekšsēdētāju Juri Monvīdu Skalbergu "Būvindustrijas lielajai balvai" par mūža ieguldījumu būvindustrijā, uzsvēra, ka Juris Skalbergs vienmēr ar lielu cieņu ir izturējies pret savu profesiju un tās godu, tāpēc savā attieksmē viņš ir tiešām «labs arhitekts». Nākamgad apritēs jau 50 gadi, kopš Skalbergs ir Latvijas Arhitektu savienības biedrs, kurš daudzus gadus bijis organizācijas «stūrakmens», nealkstot atzinības. Lasiet sarunu ar viņu gan par arhitektūru, gan dzīvi.
Ar "Būvindustrijas lielās balvas" laureātu "Gada inženieri 2014" Andri Krūmiņu runājām par nozari, par procesu, par to, kā būvniecību ietekmēja traģēdija Zolitūdē, un par viņu pašu, ko šī traģēdija skāra ļoti personiski, jo, glābdams cilvēkus, bojā aizgāja Andra brālēns ugunsdzēsējs. Varbūt tāpēc Andris neafišē ne to, kādu nozari pārstāv, ne to, kādas balvas un atzinību saņem. Viņa publicitāte ir klienti, kuri cits citam iesaka tieši Andri. Traģēdija ļoti smagi skāra visus inženierus, kas savu darbu dara godprātīgi. SIA "Lafivents" valdes loceklis, automātikas nodaļas vadītājs, RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta docents, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības valdes loceklis Andris Krūmiņš vispirms ir praktiķis. Viņa pārziņā ir vadības un automatizācijas sistēmas. Kolēģi Andri uzskata par Latvijā izcilāko šajā jomā.
Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija (LBPA) izanalizēja būvkonstrukciju projektētāju sertificēšanas situāciju Latvijā. Kāda tie ir? Jālasa žurnālā "Būvinženieris".
Vēl kāda vēsts: nākamā gada sākumā Latvijas būvmateriālu tirgu papildinās jauns vietējais būvmateriāls no koka – liela izmēra līmētais koka panelis, pazīstams kā CLT (Cross Laminated Timber), citur pazīstams kā X-lam, kas savu fizisko īpašību dēļ varētu kļūt nopietns konkurents gan metāla konstrukcijām, gan dzelzsbetona paneļiem. Pavisam droši var apgalvot, ka, būvējot ar šo materiālu, varēs ietaupīt būvniecības procesam atvēlēto laiku.
Šajā numurā, protams, joprojām aktuālā likumdošana, viedokļi, jaunumi koka ēku būvē Norvēgijā, rakstām arī par to ko un kā būvē Ķīnā un Singapūrā.
Mārīte Šperberga
žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore
www.buvinzenierusavieniba.lv;
www.facebook.com/BuvinzenierisLBS;
https://twitter.com/LBS_lv;